2. pensiju līmenis 2026: kā saņemt uzkrājumu, mantošana un kuru plānu izvēlēties

Latvijas pensiju otrā līmeņa plānu salīdzinājumā jāņem vērā ieguldījumu risks, pārvaldīšanas izmaksas un laiks līdz pensijai. Uzkrājuma izmantošanas iespējas pensionējoties un mantošanas kārtība jāvērtē atsevišķi. Pirms izvēles ir svarīgi pārbaudīt oficiālos noteikumus un informāciju par konkrēto plānu.

2. pensiju līmenis 2026: kā saņemt uzkrājumu, mantošana un kuru plānu izvēlēties

Otrā pensiju līmeņa uzkrājums ir kļuvis par nozīmīgu daļu daudzu Latvijas iedzīvotāju nākotnes ienākumos. Tā kā iemaksas no algas tiek veiktas katru mēnesi, jautājumi par to, cik liels ir uzkrājums, kad to var saņemt un kas ar to notiek dažādos dzīves posmos, rodas arvien biežāk. Šajā rakstā aplūkots, kā darbojas 2. pensiju līmeņa izmaksa 2026. gadā, kā notiek uzkrājuma mantošana un pēc kādiem kritērijiem izvēlēties pensiju plānu.

2. pensiju līmeņa izmaksa 2026. gadā

Valsts fondēto pensiju shēmu jeb otro pensiju līmeni regulē likums, un tās pamatprincipi 2026. gadā paliek nemainīgi: daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek novirzīta individuālam uzkrājumam, ko iegulda licencēti pensiju plānu pārvaldītāji. Uzkrājumu var saņemt, sasniedzot likumā noteikto pensionēšanās vecumu, un izmaksas kārtība ir saistīta ar vecuma pensijas piešķiršanu pirmajā līmenī. Iemaksu apmērs un sadalījums starp pirmo un otro līmeni tiek noteikts likumā, tāpēc izmaiņas tajā skar visus dalībniekus vienādi. Tā kā vecuma sliekšņi un izmaksas nosacījumi laika gaitā tiek precizēti, konkrētos datus visdrošāk ir pārbaudīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras jeb VSAA sniegtajā informācijā.

Otrais pensiju līmenis: kā saņemt uzkrājumu

Ir divi galvenie ceļi, kā saņemt otro pensiju līmeni. Pirmais ir mūža pensijas apdrošināšana: ar uzkrāto kapitālu tiek iegādāta mūža pensija kādā no licencētām apdrošināšanas sabiedrībām, un maksājumi turpinās visu atlikušo mūžu. Otrais ir plānotā izmaksa, ko veic VSAA – uzkrājums tiek izmaksāts ikmēneša maksājumos noteiktu periodu, un, ja cilvēks šajā laikā aiziet no dzīves, atlikušo daļu var saņemt mantinieki. Izvēle parasti jāizdara brīdī, kad tiek pieprasīta vecuma pensija, tāpēc abus variantus ir vērts izvērtēt iepriekš.

Pensiju 2. līmeņa mantošana

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums ir personas īpašums, tāpēc tas ir mantojams. Ja cilvēks aiziet no dzīves pirms pensijas piešķiršanas, uzkrātais kapitāls tiek iekļauts mantojumā un to saņem mantinieki likumiskās vai testamentārās mantošanas kārtībā. Praksē mantiniekiem jāvēršas pie attiecīgā pensiju plāna pārvaldītāja vai VSAA, uzrādot mantojuma apliecību un citus nepieciešamos dokumentus. Arī plānotās izmaksas gadījumā neizmantotā uzkrājuma daļa nonāk pie mantiniekiem, savukārt mūža pensijas apdrošināšanā nosacījumi ir atkarīgi no konkrētā līguma.

Kuru 2. pensiju līmeņa plānu izvēlēties

Pensiju plāni atšķiras galvenokārt pēc ieguldījumu riska un vecuma, kurā tos ieteicams izmantot. Ja līdz pensijai atlicis daudz laika, bieži tiek apsvērti dinamiskie jeb akciju plāni, kuros īstermiņa svārstības ir lielākas, bet ilgtermiņa izaugsmes potenciāls – augstāks. Tuvojoties pensionēšanās vecumam, parasti piemērotāki kļūst sabalansētie un konservatīvie plāni, kas mazāk pakļauti tirgus svārstībām. Plānu var mainīt, un izvēli ir vērts pārskatīt reizi gadā vai divos, ņemot vērā savu vecumu, ienākumus un attieksmi pret risku.

Pensiju 2. līmeņa uzkrājums: kā to apskatīt

Savu uzkrājumu var apskatīt vairākos veidos. VSAA un valsts pakalpojumu portāls latvija.lv ļauj redzēt, kurā plānā uzkrājums atrodas un cik liels tas ir, savukārt katra pārvaldītāja klientu portālā pieejama detalizētāka informācija par ieguldījumu rezultātiem. Noderīgs rīks ir arī Latvijas Bankas publicētais pensiju plānu salīdzinājums, kas ļauj novērtēt ienesīgumu un izmaksas vienotā veidā. Ja uzkrājums šķiet mazāks, nekā gaidīts, iemesls var būt gan pārtraukumi darba gaitās, gan ieguldījumu svārstības. Regulāra pārbaude palīdz laikus pamanīt, ja izvēlētais plāns vairs neatbilst dzīves situācijai.

Cik izmaksā pensiju plānu pārvaldīšana

Pensiju plānu pārvaldīšana nav bez maksas: pārvaldītāji piemēro gada pārvaldīšanas komisiju, kas tiek atskaitīta no uzkrājuma un tāpēc tieši ietekmē galīgo summu. Latvijā šīs komisijas apmērs ir ierobežots ar likumu, un dažādu pārvaldītāju likmes atšķiras, tāpēc tās ir vērts salīdzināt pirms plāna maiņas. Tabulā apkopotas orientējošas izmaksu aprises pa plānu veidiem.

Plāns vai pakalpojums Pārvaldītājs Aptuvenās izmaksas
Dinamiskie jeb akciju pensiju plāni SEB, Swedbank, Luminor, INDEXO, CBL pārvaldīšanas komisija parasti 0,60–0,85% gadā no aktīviem
Sabalansētie pensiju plāni SEB, Swedbank, Luminor, CBL, Signet aptuveni 0,50–0,80% gadā no aktīviem
Konservatīvie pensiju plāni SEB, Swedbank, Luminor, CBL aptuveni 0,40–0,70% gadā no aktīviem
Mūža pensija Apdrošināšanas sabiedrības, piemēram, Luminor Life, SEB Life, Compensa individuāls piedāvājums, atkarīgs no vecuma un uzkrātās summas
Plānotā izmaksa VSAA piemērojami likumā noteiktie nosacījumi, atsevišķa pārvaldīšanas komisija netiek piemērota

Cenas, likmes vai izmaksu aplēses, kas minētas šajā rakstā, ir balstītas uz jaunāko pieejamo informāciju, taču tās laika gaitā var mainīties. Pirms finanšu lēmumu pieņemšanas ieteicams veikt neatkarīgu izpēti.

Otrais pensiju līmenis ir ilgtermiņa uzkrājums, kura vērtību nosaka gan veiktās iemaksas, gan izvēlētais plāns un ar to saistītās izmaksas. Izpratne par to, kā uzkrājumu var saņemt, kā tas tiek mantots un kā to apskatīt, ļauj pieņemt pārdomātus lēmumus bez steigas. Tā kā noteikumi un tirgus apstākļi laika gaitā mainās, aktuālo informāciju vēlams pārbaudīt VSAA un Latvijas Bankas publikācijās.